Jēkabpils Vecpilsētas laukuma veidošanās vēsture

Vecpilsētas laukums atrodas Jēkabpils pilsētas centrālajā daļā netālu no Daugavas. Tas nav izveidojies pilsētas pirmsākumos, nav bijis plānveidīgi iecerēts pilsētas centrs. Laukuma kontūra veidojusies stihiski, tāpēc tai nav ģeometriski precīza forma. No divām pretējām pusēm norobežots ar Brīvības un Pasta ielām, bet otrā virzienā laukuma kontūru iezīmē Katoļu iela un apbūve, kas nevienādi izvietojusies pretējās laukuma malās. Šobrīd laukumam divas daļas: galvenais laukums, kuram vienā malā pieslēdzas uz pusi mazāks platībā strūklakas skvērs. Vecpilsētas laukuma veidošanās cieši saistīta ar visa kvartāla apbūves vēsturi, kas atrodas starp Brīvības, Katoļu, Pasta un Viestura ielām.

Kvartāla senākā apbūve, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies, veidojās jau pilsētas dibināšanas laikā 17.gadsimtā. Zināms, ka teritorija starp pašreizējām Brīvības, Viestura, Pasta un Katoļu ielām bija valsts t.i. hercoga īpašumā un sākotnēji tās izmantošana bija saistīta ar ostas darbību, jo tai bez laivu piestātnēm bija nepieciešamas arī noliktavas, dzīvojamās un saimniecības ēkas, atstājot vietu arī piemājas laukiem. Caur Jēkabpils ostu izveda daļu no Biržu manufaktūras produkcijas. Ar šo rūpniecības uzņēmumu saistījās arī tā laika (17.gs.) Jēkabpils un tās apkārtnes ceļu struktūras izveidošanās. Iespējams, ka šī ceļa posms sākotnēji bija nelielā ieliņa bez nosaukuma (vēlāk Celtuves), kas savieno Vecpilsētas laukumu un Daugavas malu. Šai ieliņai Daugavas krastam perpendikulārā posmā ir raksturīgs pagrieziens uz Biržu ceļa pusi.

Jēkabpils Vecpilsētas laukums

1. att. - 1797.gada plāns

Sakarā ar to, ka 1710.g. lielajā mērī izmira Biržu manufaktūras strādnieki un pati Biržu manufaktūra tika pamesta, savu pirmatnējo funkciju zaudēja arī Jēkabpils vecpilsētas austrumu daļa jeb "ostas teritorija". Tā, acīmredzot, tika sadalīta sīkākos gabalos, taču nekāda regulāra plānojuma struktūra šeit nebija ievesta. Pēc mēra arī pilsētā izdzīvojušas tikai 8 ģimenes. Daļa kvartāla teritorijas 1715.gadā tika atdāvināta baziliāņu klosterim, ko sākotnēji uzbūvēja no koka. Kad 1773.gadā tas nodega, 1783.gadā šajā vietā uzcēla mūra klosteri ar mūra baznīcu. To sākumā lietoja uniāti, pēc tam pareizticīgie. Jāņem vērā tas, ka 1769.gadā un 1773.gada ugunsgrēkos nodega liela daļa Jēkabpils apbūves. Šobrīd vecākajā pieejamajā 1797.gada pilsētas plānā (skat. 1.att) varam tikai aptuveni izsekot pašreizējā Vecpilsētas laukuma robežām. Tolaik bija izveidojušās Brīvības (Lielā) un Pasta (Mazā) ielas. Kvartāla teritorija bija ekstensīvi apbūvēta. No celtnēm brīvie zemes gabali visticamāk izmantoti saimniecības vajadzībām. Kvartālā izvietotas vairākas lielas sētas jeb pusmuižas atgādinošas ēku grupas, kas kalpojušas gan kā zirgu staļļi, gan noliktavas, gan vispār kā pilsētas bāzes atsevišķām manufaktūrām un muižām.

Pasta iela tikusi samērā ātri un cieši apbūvēta gar kvartālam pretējo malu, tas palīdzējis ielai saglabāt nosprausto trasi. 18.gs. beigās izveidojās blīva apbūve arī kvartāla ārmalā- gar Brīvības (tolaik Lielo) ielu. Cieši apbūvēts arī Pasta ielas krustojums ar Katoļu ielu. Tolaik dominējoša loma kvartālā apbūves struktūrā bija ziemeļrietumu stūrī izvietotajai uniātu baznīcai (šodien Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca), kas pacēlās pāri kvartāla apbūvei. Ap to 18.gs. beigās koncentrējās galvenās sabiedriskās ēkas. Vecākais zināmais rātsnams atradās pie Daugavas uz rietumiem no nelielas ieliņas, kas vēl tagad savieno Vecpilsētas laukumu ar Daugavas krastu. Blakus uniātu klostera teritorijai uz Brīvības ielas un tagadējā laukuma stūra atradās tiesas māja. Iespējams, ka pateicoties šim izvietojumam te biežāk uzturējās gan pilsētnieki, gan iebraucēji.

Jēkabpils Vecpilsētas laukums

2.att. 19.gs.sākums plāns

19.gs. sākumā pilsētas plānā (skat 2.att.) redzam, ka saglabājies 18.gs. plānojums, tikai zudušas vairākas saimnieciska rakstura celtnes kvartāla vidienē, kas šobrīd atrastos pašā Vecpilsētas laukuma centrā. Pasta ielas apbūve saglabāja savu blīvo raksturu. Arī Brīvības ielas apbūve gar pašreizējā laukuma ziemeļu malu saglabājusies iepriekšējos apjomos. Sēlpils virspilskungs Bistrams Jēkabpils stāvokli 19.gs sākumā savā pārskatā raksturo kā pavisam bēdīgu, vēl vairāk, ka jēkabpiliešu būdiņas par mājām nevarot saukt. Par pilsētas bēdīgā stāvokļa iemesliem tika minēti gan lielais ugunsgrēks 1773.gadā, gan franču iebrukums 1812.gadā, gan Kurzemes hercogistes 1772.gadā pievienošana Krievijai, jo iznīkušas daudzas tirdzniecības nozares. Interesanti, ka 1818.gada pilsētas stāvokļa labošanas projektā teikts, ka vecais tirgus laukums (kas tajā laikā atradies pie pareizticīgo klostera) esot nepiemērots un tirgu vajag pārcelt uz laukumu pie uniātu baznīcas, kas piederot valstij un to tad varēšot pārbūvēt par tirgotavām.

Jēkabpils Vecpilsētas laukums

3.att. 1820.gada plāns

1820.gada plānā (skat.3.att.) pašreizējā Vecpilsētas laukuma kontūras joprojām strikti iezīmētas tikai gar Brīvības un Pasta ielām. 1830.g. vecais rātsnams un policijas ēka, kas atradās pašreizējā laukuma tuvumā uz mazās bez nosaukuma ieliņas uz Daugavas pusi, zudušas un abas iestādes pārnestas uz kādreizējo tiesas namu, kas, kā jau minēts, atradies apmēram laukuma ZR stūrī. (Šodien tajā vietā koka ēka, Brīvības Nr.161, kas celta 1900.g., 20.gs. 30.gados tajā atradusies Sarkanā Krusta biedrība, zobārsta kabinets).

1848.gada plānā (skat.4.att.) redzam, ka zudusi iekškvartāla saimnieciskā apbūve. Joprojām saglabājusies blīva apbūve uz Pasta ielas un pie krustojuma arī uz Katoļu ielas.

Zināms, ka 1865.g.Jēkabpilī nodibina īpašu ielu bruģēšanas komisiju. Darbus bija domāts uzsākt nākošajā gadā un pabeigt septiņos gados. Iespējams, ka pašreizējā laukuma sākotnējā teritorija ieguva savu segumu tieši šajā bruģēšanas periodā.

Jēkabpils Vecpilsētas laukums

4.att. 1848.gada plāns

19.gs. vidū tapuši vairāki nami, kas saglabājušies līdz mūsdienām, veido Vecpilsētas laukuma vaibstus joprojām. Viena no tām ir 1850.gadā koka ēka Pasta ielā Nr.16, kas ir Knostenbergu dzimtas īpašums. Ir zināms, ka sākotnēji tajā izvietots zārku veikals. 20.gs. 30.gados blakus uzceļ ķieģeļu ēku Nr. 16a, kurā pārceļ tolaik radinieku Branderbrūderu vārdā saukto zārku veikalu, bet koka ēkā izvietoja grāmatu tirgotavu. Pēc 2.pasaules kara 1.stāvā joprojām atradās grāmatu veikals, bet 2.stāvā izvietota bērnu bibliotēka. Turpat pāri ielai Pasta Nr.17 un Nr. 19 celtas 1850.gadā, piederējušas Staltmaņu dzimtai. Fasādes dekoratīvie veidojumi-vītnes, kolonnu imitācija, dzīvnieku sejas maskas atgādina, ka bagātākie jēkabpilieši savas ēkas būvējuši 19. gs. otrajā pusē tik iecienītajā eklektikas stilā.

Nākamā , ne mazāk nozīmīga ir 1869.gada celtā vienstāva, no sarkaniem ķieģeļiem celtā Kuļpoviča aptiekas un doktorāta ēka Pasta (tolaik Lielā) iela Nr.37. Pēc 2.pasaules kara ēkā izvietots telegrāfs līdz 20.gs. 90.gadiem, kad tajā izvietojās Zemes banka, bet 21,gs.sākumā ēka tiek lietota rūpniecības preču veikala vajadzībām. Vēl viena pilsētai nozīmīga celtne- ugunsdzēsēju depo jau no 19.gs. vidus atradusies pašā laukuma centrā. 1868.gadā tiek dibināta Jēkabpils ugunsdzēsēju biedrība, kura inventāra glabāšanai sāk lietot akmens mūra celtni, kas atradās kādreizējā vecā klostera teritorijā. Pārbūvētā veidā celtne ugunsdzēsējiem kalpo līdz 20.gs 70.gadu beigām, kad pilsētas nomalē Bebru ielā uzcēla jaunu ugunsdzēsēju depo, bet veco pārbūvēja pilsētas bibliotēkas vajadzībām.

Jēkabpils Vecpilsētas laukums

5.att. 19.gs.beigu plāns

Arī 19.gs. beigu (skat.5.att.) shematiskais un precīzi nedatētais plāns sniedz ļoti vispārinātu informāciju. Apbūves izvietojums nav mainījies. Šausmīgi lielu postu Jēkabpilij nodarījis ugunsgrēks, kas izcēlies 1878.g.18.jūnijā, un kas iznīcināja 300 no apmēram 460 mājām, tas ir gandrīz divas trešdaļas pilsētas. Tas apņēmis pilsētas centrālos kvartālus ietverot Sv. Gara pareizticīgo baznīcu un apbūvi gar Daugavas krastu. Degusi arī Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīca. 19.gs. beigās Pasta iela vairs netiek dēvēta par Mazo, bet gan par Lielo ielu. Šīs nosaukuma izmaiņas atspoguļo to procesu, kas šai laikā noris pilsētā. Pasta iela kļuvusi par galveno trasi, tirdzniecības ielu.

20.gadsimta sākums ir laiks, ar ko saistās vislielākās pārmaiņas pilsētā. Beidzot arī mazajā Jēkabpilī sāka attīstīties rūpniecības uzņēmumi. Tika pārceltas pilsētas robežas, (kas tika apstiprinātas ar aktu 1699.gadā), jo pilsētas nomalēs top ražotnes. Pilsētas laukums ieguva jaunas fasādes, tiek uzcelta lielākā daļa mūra ēku, kuras nedaudz mainījušās, tomēr saglabājušās vēl šodien. Diemžēl šobrīd nav izdevies atrast pilsētas plānu no 20.gs. pirmās puses.

Pasta ielā ap laukumu uzcelti vai pārbūvēti visi nami. Ēka Nr.21 celta 1903.g., līdz pat 20,gs. 90.gadiem 1.stāvā izvietota pilsētas aptieka, 2.stāvā pēc 2.pasaules kara izvietota pilsētas bibliotēka, bet no 70.gadiem tur atradās pilsētas izpildkomitejas izglītības nodaļa. Ēka faktiski ir raksturīgākais Vecpilsētas laukuma atpazīstamības simbols, kurā redzam Jēkabpilij un 19.gs. raksturīgo eklektikas stilu sarkanajā māla ķieģelī mūrētajā plastiski greznajā fasādē.

Ēka Nr.23 celta 1901.g., Nr.25 celta 1901.g., abas minētās ēkas rekonstruētas , tās joprojām novietotas ar gala fasādēm pret laukumu un ielu, raksturo 17., 18.gs. būvperiodu apbūvi šajā vietā, kad šaurie gruntsgabali pie ielas noslēdzās ar blīvu apbūvi. Būvējot celtnes ne reti blakus grunts gabali tiek apvienoti un ēkas ap laukumu iegūst citu mērogu.

Nr. 27/29 celta 1903.g., 1.stāvā 20.gs. 30.gados izvietots gaļas veikals (Nr.27), bet blakus (Nr,29) galantērijas veikals, Nr. 31- divstāvu koka ēka ar caurbrauktuvi vidū, 1920.g. tajā izvietota policija, tur jēkabpilieši saņēmuši pases, Nr.33 celta 1900.g.- vienstāva koka ēka, kurā 20.gs. 30.gados izvietota viesnīca "Eiropa", pēc 2.pasaules kara jumta stāvā dzīvojis avīzes "Padomju Daugava" redaktors Rotbarts, Nr.35 celta 1903.g.- 2.stāvu koka ēka. Arī pretējā laukuma pusē uz Brīvības ielas top 2.stāvu mūra nams- Nr.140/142, kas celts 1908.gadā. Sarkanajā ķieģeļu ēkā 20.gs. 30.gados bija Jēkabpilī un tās apkārtnē slavētā desu tirgotava, kas piederējusi Oskaram Vildem. Gaļas izstrādājumu ražošana notikusi celtnē, kas izvietojas turpat iekšpagalmā. 20.gs. 70.- 90.gados 1.stāvā izvietota kafejnīca ("Pērse"), bet no 2009.gada – "Parex" banka.

Blakus esošo vienstāva mūra ēku Nr.144 19.gs. beigās cēlis kurpnieks Dāvis Knaģis. Sākumā ēkas vienā galā 1.stāvā izvietota tējnīca, 2.stāvā – telpas pārnakšņošanai. 1.pasaules kara laikā ēka nodeg, atjaunota 1921.gadā. Vienā daļā dzīvojusi pati Knaģu ģimene, otra izīrēta Īlenāna beķerejai. 20.gs. 30.gados ēkas vienā daļā izvietota Lukovska galdnieka darbnīca. Otrs īrnieks bija Rubenis, kuram šeit bijis gan dzīvoklis, gan dažādu preču tirgotava. Tā jēkabpiliešus apgādājusi ar zivīm: tirgotas reņģes, mencas un zuši. Visu 20.gs.otro pusi ēkā izvietota Jēkabpils autoosta un optikas veikals. Bet 20.gs. beigās no pretējās laukuma puses šeit pārceļas aptieka.

Jēkabpils Vecpilsētas laukums

6.att. Jaunais tirgus laukums pēc 1.pasaules kara

Domājams tieši 20.gs. sākums ir periods, kurā šo pilsētas laukums sāk izmantot kā galveno pilsētas tirgus laukumu.

Attēlā, kas uzņemts pēc 1.pasaules kara (skat 6.att.) redzama laukuma austrumu malas apbūve starp Brīvības ielu un Pasta ielām, kurā no atsevišķam celtnēm palikušas vien krāsmatas. Ēka Brīvības ielā Nr.157, kas celta 1900.gadā, stipri cietusi. Tai pēckara gados nojaukta laukumam piegulošā daļa. Ēkā 1935.gadā bijusi izvietota Jēkabpils latviešu pamatskola, 1948.gadā- Jēkabpils nepilnā vidusskola, bet no 20.gs. 60.gadiem līdz šodienai 1.stāvā izvietojas grāmatu veikals.

Jēkabpils Vecpilsētas laukums

Skvērs - 20.gs. 30.gadi

20.gs. 20. beigu, 30.gadu sākuma uzņēmumos (skat.7.,8.att.) redzama kvartāla apbūve Katoļu ielas labajā pusē. Laukums no Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcas līdz Pasta ielai bijis brīvs no apbūves, grants segums, izmantots kādiem pulcēšanās pasākumiem. Bijušajās klostera telpās izvietojies Aizsargu nams. Laukuma daļa (skat.8.att) no Pasta ielas līdz Brīvības ielai bruģēta, bez apbūves izņemot attēlā redzamo saimnieciska rakstura celtni ( svaru māju) laukuma vidū un ūdens pumpi malā līdzās ugunsdzēsēju depo.

Jēkabpils Vecpilsētas laukums

8.att. Vecpilsētas laukums 20.gs. 30.gadu sākumā

20. gadu beigās vai 30. gadu sākumā laukuma DR stūrī tiek uzbūvēts pirmais firmas "Shell" benzīna uzpildes stacija (skat. 8.att.).

Nākamās lielās pārmaiņas pilsētas laukumā notiek 20.gs. 30.gadu vidū, kad 1936.gadā nojaucot daļu vecā klostera mūru un pilnīgi aizsedzot vairākus gadsimtus dominējošo laukuma celtni- Pokrova (pirmsākumos – uniātu, šodien Vissvētās Dievmātes Patvēruma) baznīcu, tiek uzcelts jaunais Aizsargu nams. 1937.gada augustā to iesvētīja mācītājs J.Mēders.

1936.gadā jauno tirgus laukumu pārdēvē par Aizsargu laukumu. Tajā pašā gadā tiek nomainīti arī tuvumā esošo ielu nosaukumi: Pasta iela par Vadoņa ielu, Katoļu iela par Aizsargu ielu, Lielā iela par Brīvības ielu.

Jēkabpils Vecpilsētas laukums

9.att. Aizsargu nams 20.gs.30.gadu beigas

Padomju laikrakstos lasām, ka 1948.gada oktobrī par godu Jēkabpils atbrīvošanai Brīvības laukumu pārdēvēja par Komjaunatnes laukumu. Aizsargu namu šajā laikā pārsauca par Oškalna kultūras namu, bet 1990.gadā par Tautas namu.

Laukuma teritorija pilsētas kultūras nama priekšā 20.gs. 50.gados tiek apzaļumota.(skat.10.att.). Šīs izmaiņas sadala kādreizējo atklāto laukumu it kā divās daļās: svērs un atklāts laukums. Iepretī Tautas nama rietumu galam skvērā no 1950.līdz 1970.gadam bija novietota Ļeņina skulptūra, no 1970.gada – O.Oškalna piemineklis. No 20.gs. 90.gadiem līdz laukuma rekonstrukcijai 2008.gadā skvēru rotā dekoratīva skulptūra.

Jēkabpils Vecpilsētas laukums

10.att. Skvērs pie pilsētas kultūras nama 20.gs. 50 gados

20.gs. 50.gadu beigās daļu no Komjaunatnes laukuma aizņem pirmā autoosta. Pilsētas tirgus tika pārcelts uz kvartāla iekšējo teritoriju starp Katoļu (tolaik O.Oškalna ), Pormaļa (Komjaunatnes), Akmeņu (R.Reinholda) un Pasta ielām. Vecais bruģis paslēpās zem daudzām asfalta kārtām. Laukuma vidus daļa bija autostāvvieta, bet austrumu malā Jēkabpils autoostas pieturvietas. Tā pilsēta laukumu izmantoja līdz 2005.gadam, kad uzbūvēja jauno autoostu Kļavu ielā. Vecpilsētas laukuma vārdu laukums iegūst 1990.gada rudenī.

Jēkabpils Vecpilsētas laukums

12.att. Komjaunatnes laukums 1979.g.plāns

20.gs beigās Vecpilsētas laukuma rietumu malā top jauna 3.stāvu veikalu ēka un laukuma pretējā pusē jauna vienstāva veikalu ēka. Laukuma vidū dienvidu galā – pilsētas pulkstenis 2004.gadā. Vecpilsētas laukums jau 5 gadus tiek izmantots kā pilsētas galvenā autostāvvieta un pilsētas pasākumu vieta.


Materiālu no Jēkabpils Vēstures muzeja krājumiem sagatavoja
muzeja galvenā speciāliste arhitekte Dace Lukševica (sertif. Nr. 602)